top of page

IZCILI DZELZCEĻA INŽENIERI

Jānis Vanags, dzimis 1922.gadā. 
1940.gadā beidzis Daugavpils Valsts dzelzceļa tehnisko vidusskolu, bet 1951.gadā Daugavpils Pedagoģiskā institūta fizikas un matemātikas fakultāti. 1956.gadā beidzis Maskavas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu un ieguvis inženiera mehāniķa specialitāti. 1972.gadā beidzis aspirantūru un aizstāvējis disertāciju tehnisko zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. Strādājis par atslēdznieku - 1940.g., tvaika lokomotīvju vadītāja palīgu, vēlāk par mašīnistu. Kopš 1956. gada līdz aiziešanai pensijā - Baltijas dzelzceļa lokomotīvju dienesta galvenais inženieris. Kopumā nostrādājis dzelzceļā vairāk nekā 60 gadu. Apbalvots: PSRS Satiksmes ceļu ministrijas un Latvijas dzelzceļa Atzinības raksti, Goda dzelzceļnieka nosaukums un citas balvas. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2002.gadā par lielu ieguldījumu lokomotīvju un motorvagonu remonta procesa pilnveidošanā, kas deva iespēju pagarināt to ekspluatācijas laiku un samazināt ekspluatācijas izdevumus. Miris 2004.gadā, apbedīts Miķeļa kapos Rīgā.

Boriss Perniķis, dzimis 1933. gadā.
1955. gadā beidzis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Kvalifikācija – inženieris elektromehāniķis. 1968.gadā beidzis aspirantūru un aizstāvējis disertāciju un ieguvis tehnisko zinātņu kandidāta grādu, 1994.gadā nostrificējies kā inženierzinātņu doktors. Latvijas dzelzceļā strādā kopš 1958.gada par inženieri un vecāko inženieri, bet no 1968. gada - par Automātikas, telemehānikas un sakaru laboratorijas vadītāju. Apbalvojumi: Latvijas Goda dzelzceļnieka nosaukums, PSRS un LR Satiksmes ministrijas un LDZ Atzinības raksti, Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādē par izgudrojumiem saņēmis bronzas medaļu. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2003.gadā par lielu ieguldījumu mūsdienu signalizācijas sistēmu izstrādē un ieviešanā.

Viktors Liskovs, dzimis1950 gadā.
1973.gadā beidzis Gomeļas Dzelzceļa transporta institūtu. Pēc specialitātes ir inženieris mehāniķis. Latvijas Dzelzceļā strādā kopš 1973.gada par lokomotīvju tehniskās apskates punkta meistaru un vecāko meistaru. No 1984.gada – Rīgas lokomotīvju depo priekšnieka vietnieks remonta jautājumos, kopš 1988.gada – šī depo galvenais inženieris (tagad LRC Rīgas iecirknis) . Apbalvots ar PSRS Satiksmes ceļu ministrijas un LDZ Atzinības rakstiem. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2007.gadā par jaunu dīzeļlokomotīvju kapitālā remonta tehnoloģiju, kā arī par tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu notekūdeņu attīrīšanai no naftas produktiem.

Genādijs Rjazancevs, dzimis 1948.gadā.
1975. gadā beidzis Daugavpils Dzelzceļa tehnikumu. Pēc specialitātes ir tehniķis mehāniķis. 1986.gadā beidzis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu, kur ieguvis lokomotīvju inženiera mehāniķa kvalifikāciju. Dzelzceļā strādā kopš 1966.gada. Bijis meistars, vecākais meistars, Daugavpils lokomotīvju depo priekšnieka vietnieks un priekšnieks, vēlāk – lokomotīvju remonta centra Lokomotīvju serviss vadītājs. Apbalvots ar LR Ministru kabineta Atzinības rakstu un LDzB apbalvojumiem. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2005.gadā par lielu ieguldījumu mūsdienu tehnoloģiju apgūšanā dīzeļlokomotīvju vidējā un kapitālā remonta veikšanai, kā arī par remonta izmaksu samazināšanu.

Toivo Lukonens, dzimis 1944.gadā Somijā.
1961.gadā beidzis Petrozavodskas Dzelzceļa tehnikumu. Specialitāte – vilcienu kustības un kravu darba organizācijas tehniķis. 1967.gadā paplašinājis zināšanās Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtā un ieguvis dzelzceļa ekspluatācijas inženiera kvalifikāciju. Latvijas dzelzceļā strādā kopš 1970.gada. Baltijas dzelzceļā strādājis par inženieri grafistu, par kustības daļas priekšnieka vietnieku Jelgavas nodaļā. Bijis kustības dienesta galvenais inženieris un pasažieru dienesta priekšnieks. Latvijas dzelzceļā – Tehnoloģiskās daļas priekšnieks un vilcienu kustības vadības centra vadītājs. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents, kopš 1989.gada – pasniedzējs RTU Dzelzceļa transportā institūtā. Apbalvots ar PSRS Satiksmes ceļu ministrijas un LDZ Atzinības rakstiem, Goda dzelzceļnieks. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2005. gadā par lielu ieguldījumu pārvadājumu organizācijas procesa pilnveidošanā un pārvadājumu izmaksu samazināšanā.

Vladimirs Junovičs, dzimis 1937.gadā.
1960.gadā beidzis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu, ieguvis satiksmes ceļu inženiera celtnieka specialitāti. Dzelzceļā Latvijā strādā kopš 1960.gada. Ieņēma dažādus amatus – ceļu distances brigadieris, inženieris, Daugavpils ceļu mašīnu stacijas vecākais inženieris, ceļu distances priekšnieka vietnieks un priekšnieks, bet no 1977.gada Baltijas dzelzceļā - ceļu dienesta priekšnieka vietnieks. Latvijas dzelzceļā - ceļu saimniecības dienesta priekšnieks, Infrastruktūras pārvaldes ceļu un būvju ekspluatācijas daļas priekšnieks. Apbalvojumi: LR Augstākās Padomes Goda raksts, PSRS Darba Sarkanā Karoga ordenis, PSRS Satiksmes ceļu ministrijas Goda raksts, Latvijas dzelzceļa Atzinības raksts, Goda dzelzceļnieka nosaukums. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2005.gadā par lielu ieguldījumu sliežu ceļa pirmrindas tehnoloģiju ieviešanā un ceļa uzturēšanā, izmantojot modernas ceļa mašīnas.

Juris Mukāns, dzimis 1943.gadā.
1962. gadā beidzis Daugavpils Dzelzceļa transporta tehnikumu. Specialitāte -dīzeļlokomotīvju un dīzeļlokomotīvju saimniecības tehniķis mehāniķis. Strādājis Viļņas dīzeļvilcienu depo par dīzeļlokomotīves mašīnista palīgu, par maiņas meistaru dīzeļvilces profilaktiskajā cehā, pēc tam - Zasulauka lokomotīvju depo par dīzeļvilcienu ceha meistaru un dīzeļlokomotīvju vecāko inženieri -tehnologu. 1975.gadā neklātienē beidzis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Specialitāte – satiksmes ceļu inženieris mehāniķis. Kopš 1980. gada Baltijas dzelzceļa lokomotīvju saimniecības Dienesta dīzeļlokomotīvju un dīzeļvilcienu drošības grupas vadītājs. No 1983. līdz 1991. gadam strādājis Zasulauka lokomotīvju depo - dīzeļdzinēju izmēģinātājs, dīzeļvilcienu inženieris tehnologs un ražošanas tehniskās daļas priekšnieks. 1991. gadā – LR Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta galvenais speciālists, vēlāk – Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks. Kopš 1996. gada - LDZ Ritošā sastāva pārvaldes tehnoloģiskās daļas priekšnieks un Ritošā sastāva tehniskās daļas vadītājs. Apbalvojumi: Goda nosaukums – Baltijas dzelzceļa labākais racionalizators, LR Satiksmes ministrijas un Latvijas dzelzceļa Goda raksti un uzņēmuma Goda zīme. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2007.gadā par lielu ieguldījumu Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva saimniecības attīstībā un normatīvi tehniskās dokumentācijas izstrādāšanā valsts valodā.

Anatolijs Vasiļjevs, dzimis 1936.gadā.
Beidzis Daugavpils Dzelzceļa transporta tehnikumu, kur ieguvis lokomotīvju inženiera mehāniķa kvalifikāciju, pēc tam Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Strādājis Gulbenes un Zasulauka lokomotīvju depo, Baltijas dzelzceļa Lokomotīvju saimniecības dienestā, vēlāk - līdz aiziešanai pensijā - Latvijas dzelzceļa Ritošā sastāva pārvaldē par pārvaldes direktora vietnieku. Dzelzceļa lokomotīvju saimniecībā rūpējās par lokomotīvju saimniecības attīstību. Viņa vadībā tika ieviestas pirmās dīzeļlokomotīves, izveidotas remontu bāzes, izstrādātas remontu tehnoloģijas. Ar viņa personīgu iniciatīvu lokomotīvju, dīzeļvilcienu un arī elektrovilcienu parks tika pastāvīgi atjaunots un modernizēts. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2008.gadā par lielu ieguldījumu Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva saimniecības attīstībā.

Vladimirs Pacanovskis, dzimis 1937.gadā dzelzceļnieku ģimenē.
1969.gadā beidzis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Specialitāte – dzelzceļa inženieris. Pēc institūta sāka strādāt Rīgas vagonbūves rūpnīcā (RVR) un strādājis no ierindas konstruktora līdz rūpnīcas galvenajam konstruktoram. Viņa vadībā tika uzsākta sērijas DR1 dīzeļvilcienu turpmāko modifikāciju ražošana. 1990.gadā dibinājis Rīgā trīs firmas, kurās tika modernizēti valsts a/s “Latvijas dzelzceļš’ pirmie desmit trīsvagonu dīzeļvilcieni DR1AM ar modernām spēka iekārtām un pirmais elektrovilciens ER2-605, tādējādi uzsākot motorvagonu ritošā sastāva modernizāciju Latvijā. Apbalvojumi: Latvijas Valsts prēmijas laureāta goda nosaukums, Goda dzelzceļnieka zīme. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2007.gadā par lielu ieguldījumu motorvagonu vilces ieviešanā un pilnveidošanā.

Mihails Jagodkins, dzimis 1953.gadā.
1976.gadā beidzis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Specialitāte – elektrotehniskās saimniecības inženieris. Baltijas dzelzceļā strādāja kopš 1976.gada par elektromehāniķi, vecāko elektromehāniķi, vecāko inženieri Automātikas, telemehānikas un sakaru laboratorijā. No 1979.gada Baltijas dzelzceļa Rīgas – Liepājas signalizācijas un sakaru distancē vecākais elektromehāniķis, ražošanas iecirkņa priekšnieks, distances galvenais inženieris. Kopš 1987. gada veica Baltijas dzelzceļa Rīgas nodaļas galvenā inženiera, pēc tam - nodaļas priekšnieka pienākumus. Kopš 1992. gada valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” tehniskais direktors, tehniskā dienesta priekšnieks, Infrastruktūras pārvaldes direktors. Apbalvojumi: LR Satiksmes ministrijas Atzinības raksts, Ministru kabineta Atzinības raksts, Latvijas dzelzceļa Goda zīme. 2006. gadā saņēmis “Latvijas dzelzceļa” 2.pakāpes krūšu nozīmi par ilggadēju darbu. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2007.gadā par dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu tehniskās ideoloģijas veidošanu.

Vasilijs Vinokurovs, dzimis 1952.gadā.
1974.gadā. beidzis Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Pēc institūta strādājis Baltijas dzelzceļā. Daudzus gadus strādāja Ceļu automātikas un sakaru laboratorijā. Pašreiz ir Tehniskās vadības direkcijas direktora vietnieks elektrotehniskās saimniecības jautājumos. Viņa vadībā un ar paša personīgu piedalīšanos 20.gs. 80.gados tika izstrādāti un realizēti visu maģistrālo virzienu kabeļlīniju Baltijas dzelzceļa projekti. Sadraudzībā ar LIIŽTa zinātniekiem izstrādājis un ieviesis tehniskos lēmumus, kuri ļauj izmantot vienu kabeli gan sakara ķēdēm, gan signalizācijas ķēdēm (SCB), kas deva nozīmīgu ekonomisku efektu. Pēc viņa iniciatīvas „Latvijas dzelzceļš” viens no pirmajiem uzsāka ciparu telefona staciju un optiskā kabeļa izmantošanu. Viņš ir atzīts speciālists telekomunikāciju ierīču elektromagnētiskās aizsargāšanas jautājumos, kā arī ļoti kvalificēts eksperts DZSO valstu darbā. Pašreiz viņa vadībā un ar viņa tiešu piedalīšanos tiek realizēti 3 projekti, ko finansē Eiropas Kohēzijas fonds. Projekti paredzēti vilcienu kustības drošības paaugstināšanai. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2010.gadā par lielu ieguldījumu telekomunikāciju un sakaru tīklu modernizēšanā un par Eiropas finanšu piesaistīšanu dzelzceļa projektiem.

Nikolajs Mihalko , dzimis 1950.gadā.
1973.gadā beidzis Baltkrievijas Dzelzceļa transporta institūtu, kur ieguvis dzelzceļa ekspluatācijas inženiera kvalifikāciju. Darbu dzelzceļā sāka 1972.gadā, strādājot par stacijas dežurantu. Kopš 1975. gada strādā Latvijas dzelzceļā – stacijas tehniskās daļas priekšnieks, stacijas priekšnieka vietnieks, Rīgas ekspluatācijas iecirkņa priekšnieka vietnieks, Kravu pārvadājumu pārvaldes mārketinga daļas vadītājs, Kravu un komercdarba organizācijas daļas vadītājs. Pašlaik - SIA „LDZ KARGO” Kravu pārvadājumu organizācijas departamenta direktors. Goda nosaukums Izcils dzelzceļa inženieris piešķirts 2011.gadā par lielu ieguldījumu kravu un komercdarba organizācijā, konteinerpārvadājumu attīstībā, starptautiskajā sadarbībā kravu pārvadājumu jomā, kravu un dokumentu apstrādes tehnoloģiju ieviešanā, kas nodrošina ātru, drošu un kvalitatīvu kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

Staņislavs Baiko, dzimis 1952.gadā.
1969.-1974.gadā studējis Ļeņingradas dzelzceļa transporta institūtā iegūstot dzelzceļa ekspluatācijas inženiera kvalifikāciju. Darba gaitas sācis 1975.gadā strādājot par stacijas dežurantu Oktobra dzelzceļā. 1982.gadā Staņislavs Baiko tiek nozīmēts darbam Latvijā par Ventspils stacijas priekšnieku. Vadot Baltijas dzelzceļa Daugavpils nodaļu Staņislavs Baiko nostrādā līdz 1991.gadam, kad no PSRS dzelzceļu sistēmas nodalījās Latvijas Republikas dzelzceļi un ar tā laika Satiksmes ministra Jāņa Janovska pavēli Staņislavu Baiko ieceļ par valsts uzņēmuma „Latvijas dzelzceļš” priekšnieku. Savu darbu gan kā augstas klases dzelzceļa profesionālis, gan kā Latvijas valstij lojāls cilvēks Staņislavs veic lieliski – tiek izveidota darbspējīga „Latvijas dzelzceļa” struktūra, latviešu valodā tiek tulkoti un radīti jauni dzelzceļa normatīvie dokumenti, tiek nodrošināta dzelzceļa darba tehnoloģijas saglabājamība un nepārtrauktība, kas ir būtisks priekšnoteikums Latvijas kā kravu tranzītvalsts sekmēm nākotnē. „Latvijas dzelzceļa” priekšnieka, tad ģenerāldirektora amatā Staņislavs Baiko nostrādā līdz 1994. gadam, kad viņu ieceļ par valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja- ģenerāldirektora pirmo vietnieku. Baiko vadībā un pārraudzībā tika modernizēta sliežu ceļu remonta tehnoloģija, modernizētas telekomunikāciju un signalizācijas sistēmas, rekonstruēti sliežu ceļi, būvēti jauni kustības izmaiņu punkti un jaunas dzelzceļa stacijas. Arī šodien, gan citā uzņēmumā un citā amatā, Staņislavs Baiko joprojām ir dzelzceļa attīstības un modernizācijas darbības priekšgalā. Ievērojot Staņislava Baiko lielo kā dzelzceļa inženiera profesionālo ieguldījumu dzelzceļa nozares attīstībā Latvijā, Latvijas dzelzceļnieku biedrības Inženiertehniskā apvienība ierosina 2013.gadā Staņislavam Baiko piešķirt goda nosaukumu „Izcils dzelzceļa inženieris”.

Zigismunds Otto , dzimis 1937.gadā.
Praktiski visu profesionālo mūžu strādājis Rīgas vagonbūves rūpnīcā. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā 1968. gadā iegūstot inženiera mehāniķa kvalifikāciju. Jau 17 gadu vecumā 1954.gadā Otto sāk strādāt kā Rīgas vagonu rūpnīcas remonta mehāniskā ceha iekārtu atslēdznieks, tad strādājis dažādos amatos, kas pamatā saistīti ar ritošā sastāva ratiņu konstruēšanu. 1993.gadā Zigmunds Otto iecelts par rūpnīcas galveno konstruktoru un šai amatā ar nelielu pārtraukumu nostrādāja līdz 2004.gadam. No 2004. līdz 2009. gadam un no 2013.gada līdz šodienai Otto joprojām strādā rūpnīcā par produktu menedžeru grupas vadītāju. Kopš 2013.gada Otto ir arī Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vecākais eksperts. Zigmunds Otto ir 8 izgudrojumu un vairāku tehnisku publikāciju autors, recenzējis daudzus zinātniski pētnieciskos darbus, daudzus gadus bijis Latvijas inženieru asociācijas kolēģijas loceklis un Latvijas dzelzceļa standartizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Zigmundam Otto goda nosaukums "Izcils dzelzceļa inženieris" piešķirts LDzB kongresā 2014.gada 22.martā.

bottom of page